Novadnieks Anita Krūmiņa-Štikāne

Dzimusi  Latgalē, tagadējā Līvānu novada Rudzātu pagastā, politiski represētā ģimenē, kas ietekmējis viņas tālākās likteņgaitas un profesijas izvēli. Vēsturnieces diploms iegūts 1977. gadā LVU Vēstures filozofijas fakultātē. No 1981.- 2014.gadam strādājusi  Daugavas muzejā ( sākotnēji saukts Doles vēstures muzejs).  

 Daugavas muzejs, mainoties pakļautības struktūrai, 1996.gadā kļūst par Salaspils novada kultūras iestādi. Anita Krūmiņa ir viena no pirmajām muzejpedagoģēm Latvijā, kas skolēnu grupām piedāvājusi apgūt vēsturi darbojoties, iejūtoties autentiskā vidē, vēsturiskos tēlos (lomu spēlēs). Nodarbība skolēniem muzeja brīvdabas sētā Pirms simts gadiem Mellupos  tiek godalgota, un daudzas sezonas ir ļoti pieprasīta. Muzejpedagoģijā  tiek pārņemta starptautiskā pieredze un realizēti kopēji projekti ar Francijas un Dānijas vides speciālistiem. Gadskārtējos muzeja pasākumos: Lieldienās, Muzeju naktīs, Ziemassvētku Eglītēs Doles bērniem,  Anita Krūmiņa kolēģu vidū ir gan ideju ģeneratore, gan īstenotāja. Nereti šos pasākumus kuplinājusi, “atdzīvinājusi”  Salaspils amatierteātra līdzdalība, kura dalībniece viņa ir no tā pirmsākumiem.

Kopš 1983. gada Anita dzīvo Daugavas smilšainajā krastā pie Solāžu skansts. Savulaik, ar vīru Ilmāru Krūmiņu izveidojusi zemnieku saimniecību. Pēc dzīvesbiedra pāragrās nāves, deviņdesmito gadu beigās, viena izaudzinājusi un izskolojusi četrus bērnus, kuri tagad, jau ar savām ģimenēm dzīvo un strādā Latvijā.

Attīstoties Salaspils novada vietējām iniciatīvām, 2010.gadā A. Krūmiņa izveido Doles atbalsta biedrību. Ar tās starpniecību tiek piesaistīts finansējums Doles salas kultūrvēstures izpētei un daudzveidīgiem pasākumiem.

Kad pati jau esmu kļuvusi par vēstures daļu, mani visvairāk interesē cilvēku likteņstāsti. Esmu stāstniece- Latvijas Stāstnieku asociācijas biedre. Turpinu pierakstīt Doles un Daugavas stāstus, tā saka Anita.