Bibliotēkas vēsture

Salaspils – viens no Pierīgas savdabīgākajiem novadiem ar ļoti senu vēsturi un īpaši straujām pārmaiņām pēdējā pusgadsimtā. Salaspils ir 13. lielākā Latvijas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā un atrodas 18 km attālumā no Rīgas. 1993. gada 23. novembrī Salaspils iegūst pilsētas ar lauku teritoriju statusu.

 

Lasīšanas tradīcijas Salaspilī ir senas, un bibliotēkas pirmsākumi saistāmi ar draudžu un vēlāk ar pagasta skolām. Ir zināms, ka 1891. gadā dibinātā Salaspils Sātības biedrība (atturības biedrība) "Labais prāts", kura citu sabiedriski nozīmīgu aktivitāšu starpā uzturējusi arī publiski bez maksas pieejamu "lasāmo galdu" un biblitoēku ar 800 sējumu lielu krājumu. Diemžēl Pirmā pasaules kara laikā biedrības nams ar tostarp tajā uzturēto bibliotēku aiziet bojā.

 

Par Salaspils novada bibliotēkas vēsturisko dibināšanas gadu ir uzskatāms 1922. gada 9. oktobris, kad Salaspils pagasta padomē tiek pieņemts lēmums "uzdot pagasta valdes priekšsēdētājam Kārlim Jaunzemam uzņemties [..] bibliotēkas ierīkošanu un vadīšanu". Bibliotēka tiek izvietota Salaspils 6klasīgajā pamatskolā, tās vadītājs līdz 1940. gadam ir skolas pārzinis un solotājs Eduards Jirgensons. Bibliotēka no Kultūras Fonda saņem ap 500 sējumu lielu krājumu, kas gadu laikā pēc iespējas tiek papildināts ar jauniem izdevumiem.

 

20. gadsimta 70.–80. gados, centralizētās bibliotēku sistēmas darbības laikā, bibliotēka zaudē savu juridisko un finansiālo patstāvību. Tās fonda komplektēšanu un bibliotekārā darba virzienus nosaka Rīgas rajona Centrālā bibliotēka (RCB), kura 1987. gadā tiek pārcelta no Berģiem uz Salaspili. Ciema bibliotēka tiek iekļauta RCB struktūrā kā Lasītāju apkalpošanas nodaļa.

 

1990. gada nogalē notiek RCB decentralizācija – bibliotēku grāmatu fondu nodošana pilsētu un pagastu izpildkomitejām, līdz ar to Salaspilī esošās tautas bibliotēkas ar TDP 1992. gada 21. aprīļa lēmumu pārņem Salaspils pašvaldība.

 

1996. gadā, izstrādājot bibliotēku automatizācijas projekta pamatvirzienus, Salaspils pilsētas bibliotēka kļūst par pirmo pašvaldības bibliotēku valstī, kur līdzās tradicionālajām bibliotekārā darba formām tiek ieviesta IIS ALISE un uzsākta elektroniskā kataloga izveide.

 

Kopš 1999. gada Salaspils pilsētas bibliotēka ir galvenā bibliotekārā darba iestāde Salaspils novadā, kas administrē un vada savu struktūrvienību bibliotekāro, bibliogrāfisko, metodisko, novadpētniecības, finansiālo un saimniecisko darbu. Tās vienotajā struktūrā ietilpst Dienvidu filiālbibliotēka un Saulkalnes filiālbibliotēka.

 

Bibliotēkas attīstība tiek sekmēta arī ar projektiem: 1998. gadā bibliotēka piedalās Sorosa fonda – Latvija rīkotajā projektu konkursā un iegūst finansējumu, kas paredz bibliotēkas informatīvās sistēmas tālāku attīstību. No 2002. gada bibliotēka regulāri piedalās Kultūrkapitāla fonda finansētajā mērķprogrammā “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām”. 

 

Bibliotēka veic arī literatūras popularizēšanas pasākumus – regulāras jaunieguvumu, tematiskās un ceļojošās izstādes, tikšanās ar literatūras un mākslas darbiniekiem, kā arī ar ievērojamākajiem novada cilvēkiem.

 

Ar 2005. gada 1. janvāri bibliotēka tiek pārdēvēta par Salaspils novada bibliotēku. No 2005. gada 1. marta, pamatojoties uz Rīgas rajona padomes un Salaspils novada domes noslēgto līgumu, tā veic Rīgas rajona Galvenās bibliotēkas funkcijas:

• veido Rīgas rajona pašvaldību bibliotēku elektronisko kopkatalogu un novadpētniecības datubāzi;
• sniedz konsultatīvu un metodisku palīdzību;
• plāno un organizē kvalifikācijas celšanas pasākumus (kursi, semināri, praktiskas nodarbības);
• organizē izbraukuma seminārus labākās darba pieredzes apzināšanai un ieviešanai praksē;
• veic pārskatus un bibliotekārā darba analīzi.

 

2011.gadā Salaspils novada bibliotēka pārceļas uz jaunām telpām renovētā ēkā Enerģētiķu ielā 9.

 

Kā reģiona galvenā bibliotēka atkārtoti akreditēta 2023. gadā.

 

Šodien Salaspils novada bibliotēkas krājums ir universāls un tiek veidots atbilstoši publiskās bibliotēkas statusam un lietotāju vajadzībām.