Uzkāpt nevis iekarot

“Biedējošs bezdibenis zem kājām vai nesasniedzami augsta un stāva klinšu siena var šķist nepārvarami līdz brīdim, kad saprotam, ka mūsu ķermenis ir gatavs šo šķērsli pārvarēt. Jā, šaubas, tāpat kā dažādi apdraudējumi, vēl pastāv, bet līdzi tām – arī apņēmība, griba un aizrautība. Un vēlme būt. Būt dzīvam, brīvam. Un piedzīvot.” - atzīstas Kristaps Liepiņš grāmatā “Pamirs mana sirds mīlestībā”. Paldies covid pandēmijas ierobežojumiem, jo Kristīne un Kristaps Liepiņi ir savas pirmās grāmatas autori.

Salaspils novada bibliotēkai un lasītājiem ļoti paveicās, jo 6.decembra vakarā harizmātiskais, enerģiskais alpīnistu pāris viesojās pilnā auditorijā un dalījās pieredzē par savu hobiju – kāpšanu augstkalnos, klintīs, ledus sienās… Tikšanās reizē viņi stāstīja par grāmatas tapšanu, “kalendārā un kartē” atzīmēja gada laikā sasniegtās virsotnes un atbildēja uz ļoti dažādiem jautājumiem. Stāstījumu papildināja bildes un video fragmenti, kurus skatoties pasākuma dalībnieki reaģēja kā nu kurš: kāds šūpoja galvu apbrīnā, cits noelsās neticībā un pārsteigumā un kāda klausītāja savai blakussēdētājai iedvesmota pajautāja – kāpsim? Uz jautājumu par sapņu virsotni Kristīne vienu īpašu nenosauca, jo viņas mērķis ir kāpt, daudz kāpt un dzīvot piepildītu, interesantu dzīvi.

“… paši kalni ir tikai kalni – klinšu un ledus kopums. Galvenais ir atrast īstos, ar mums saskanīgos cilvēkus un transformēt prātu, lai virzītos pretī cilvēcīgai, radošai un visu mīlošai apziņai…”

“Pamirs mana sirds mīlestībā” daiļliteratūras plauktā neatradīsiet, jo cietie vāki kā tekstā tā bagātīgajos attēlos glabā divu cilvēku – kalnos un sevī – piedzīvotu īstumu - mazā piezīmju blociņā Kristīnes katru dienu pierakstītas sajūtas, domas, emocijas, vērojumus, atziņas un likteņa pagriezienus.

Grāmata bibliotēkas plauktā putekļos neguļ. Tās lasīšanai jāstājas rindas galā. Esi gaidīts atvērt pirmo lappusi!