Svētki Ziemeļvalstīs

Gada vistumšākajā laikā bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs tiek iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata. Lasot grāmatas, mēs iepazīstam Ziemeļvalstu literatūru un kultūru. Šogad Ziemeļvalstu literatūras nedēļa notika no 11. līdz 17. novembrim un tēma bija „Svētki Ziemeļvalstīs”.

Pie mums, Bērnu un jauniešu nodaļā, ciemojās Salaspils 1. vidusskolas četras 4. klases un skolotāja Anita Voras ar saviem 6. klases skolēniem. Kopā ar bērniem atcerējāmies, kuras tad ir Ziemeļvalstis un to galvaspilsētas, pārrunājām kādi ir latviešiem tradicionālie svētki.

Pēc tam skolēni tika iepazīstināti ar svētku tradīcijām Zviedrijā, bija interesanti uzzināt, kas mums ir kopīgs un kas atšķirīgs. Zviedri, piemēram, svin Svētā Valborga vakaru, Vēžu  un Skābēto reņģu svētkus.

Šoreiz lasījām fragmentu no Selmas Lāgerlēvas grāmatas „Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums”. Interesanti, ka kādreiz šī grāmata tika izmantota, lai mācītu ģeogrāfiju 1. klašu skolēniem Zviedrijā. Izvēlētajā grāmatas fragmentā tik stāstīts par Zviedrijas pilsētu Dalernu un par to, kā tur tiek svinēti svētki.

Noslēgumā bērni uzzināja un nogaršoja, skandināvu purva zeltu. Tā tiek dēvētas vitamīniem bagātās, dzintardzeltenās  ogas – lācenes.

Savukārt Dienvidu filiālbibliotēkā notika Krēslas stundas lasījums no dāņu rakstnieces Karenas Bliksenas darba “Babetes mielasts”. Bibliotēkas vadītāja sanākušos iepazīstināja ar slavenās dāņu rakstnieces biogrāfiju, darbiem, kritiķu recenzijām par viņas grāmatām un filmu “Babetes mielasts.” Sveču gaismā kopīgi lasījām nodaļas no Karenas Bliksenas stāsta “Babetes mielasts,” ko var ievietot tādā kategorijā kā kulinārisks stāsts. Tajā izdevies sarežģītu filozofisku problēmu ietērpt elegantā tekstā, meistarīgi raksturot puritānisku sabiedrību. Stāstu var uzskatīt kā alegoriju mākslinieka liktenim. Maģiskā maltīte vienkāršos cilvēkus pārceļ citā sfērā un atceļ duālismu starp garu un matēriju, ķermeni un dvēseli, kā tāds apvērsts Vakarēdiens. Patīkami lasīt un klausīties meistarīgo K. Bliksenas valodu, asprātīgo vides un cilvēku raksturojumu.

Dāņu režisora Gabriela Aksela filmas, kura 1988. gadā ieguvusi Oskara balvu, fragmentus noskatījāmies pasākuma beigās. Ziemeļvalstu literatūras nedēļa ir piemērots brīdis kopīgam lasījumam pie tējas un rudenīgām pārdomām par literatūru un dzīvi.

 

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, Saulkalnes filiālbibliotēka rīkoja Ziemeļvalstu literatūras nedēļas pasākumu Saulkalnes PII Daugaviņa vecākās grupiņas bērniem. Rīta stundas lasījums tika aizvadīts, bibliotēkas vadītājai ciemojoties bērnudārzā.

Šajā gadā projekta veidotāji jaunākajai lasītāju auditorijai piedāvāja lasīt fragmentu no zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnes grāmatas par Pepiju Garzeķi. Konkrēti tika piedāvāts lasīt grāmatas fragmentu “Pepijas dzimšanas diena”, un šis fragments arī tika bērnudārza bērniem lasīts.

No sākuma bibliotēkas vadītāja īsi pastāstīja bērniem, kā grāmatas tēls radies (tas radās, kad rakstnieces mazā, 7 gadus vecā meitiņa bija slima, un rakstniece izdomāja un stāstīja meitai mazus stāstiņus par neparastu meiteni, vārdā Pepija Garzeķe, par viņas draugiem un piedzīvojumiem. Meitai tie ļoti patika, un rakstniece nolēma tos pierakstīt un izdot, lai iepriecinātu arī citus bērnus). Bērni varēja apskatīt grāmatas par Pepiju Garzeķi, kā arī dažādus materiālus.

Tad, lai bērniem būtu interesanti klausīties lasījumu, tika izveidotas “komandas” ar grāmatas fragmentā minētajiem tēliem (Pepija, Annika, Tomijs, u.c.), un tādā veidā bērni ne tikai klausījās, bet arī paši piedalījās lasījuma veidošanā. Tradicionāli bērni saņēma mazās Ziemeļvalstu lasījuma svecītes, kuras šogad palīdzēja “izspēlēt” kopīgo lasījumu.  Tāpat tika pārrunāts saistītais temats “dzimšanas diena” – kādu dzimšanas dienu vēlētos bērni, kāda tā bija Pepijai (bērni: jocīga), u.tml.

Noslēgumā, kā ierasts, bērni saņēma krāsojamās lapas ar Pepiju un viņas draugiem; tās tika nolemts krāsot vēlāk, kopā ar audzinātājām.

Paldies skolotājiem par atsaucību! Uz tikšanos nākamajā Ziemeļvalstu literatūras nedēļā!