Jaunākā izdevuma galvenā tēma jeb centrālais jautājums ir tāds: kas ietekmē bibliotēku spēju sniegt ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā? Bibliotēku nozarei ir ļoti plašas iespējas palīdzēt lielākam skaitam cilvēku piekļūt zināšanām, attīstīt prasmes un veidot saiknes, kas viņiem nepieciešamas, lai īstenotu savas tiesības un potenciālu. Ziņojuma sākumpunkts ir apziņa, ka mēs – nozares pārstāvji – vēl nesasniedzam visu, ko varētu, un jādomā, kāpēc tas tā varētu būt.
Jaunā ziņojuma saturs ir unikāls ar to, ka ir izklāstītas 12 iespējamās tendences, kas varētu mūs kavēt. Tās ietver gan veidu, kā tiek uztvertas bibliotēkas, gan veidu, kā mēs vērtējam informāciju un zināšanas kopumā, gan plašākas sociālās, ekonomiskās, politiskās un vides tendences. Būtiski, ka, lai gan tendences pašas par sevi ir izaicinājumi, turklāt negatīvi vai pat satraucoši formulēti, katrā no tām tiek uzreiz piedāvāti priekšlikumi, kā varam pārvarēt šķēršļus un kļūt vēl spēcīgāki attīstības partneri.
12 tendences:
- Bibliotēkas tiek uzskatītas par nebūtiskām mainīgajā pasaulē;
- Pasaulei attīstoties, mazinās kopienas virzītas sabiedrības infrastruktūras un informācijas par attīstību vērtība;
- Daudzās valstīs publiskā sektora izdevumi – un līdz ar to arī investīciju iespējas – ir ierobežotas;
- Sabiedrības daudzveidība apgrūtina vispārējo pakalpojumu sniegšanu un taisnīguma nodrošināšanu;
- Digitālās telpas regulējums paātrinās, bet netiek ņemta vērā bibliotēku ietekme attīstības veicināšanā;
- Arvien nenoteiktākajā pasaulē saasinās izaicinājumi un pakalpojumu sniegšana kļūst sarežģītāka;
- Pastāv noturīgi un arvien pieaugoši šķēršļi attīstības partnerību veidošanai;
- Ilgstošu ģeogrāfisko nevienlīdzību pastiprina nevienlīdzīgi ieguldījumi sabiedriskajos pakalpojumos;
- Bibliotēku un informācijas jomas darbinieki tiek uzskatīti par palīgiem, nevis pilntiesīgiem attīstības veicinātājiem;
- Globalizācija turpinās, paverot jaunas gaidas attiecībā uz piekļuvi informācijai;
- Pat uzlabojoties savienojamībai, digitālā plaisa joprojām pastāv un kļūst aizvien lielāka;
- Esam pārāk aizņemti ar krīžu risināšanu, lai domātu stratēģiski.
“Šis ziņojums ir veltīts ietekmei – pozitīvajai ietekmei, ko bibliotēkas sniedz, var sniegt un tiecas sniegt kopienām, kurām tās kalpo. Un par faktoriem, kas nosaka to, cik lielā mērā mēs varam realizēt šo potenciālu,” izdevuma priekšvārdā raksta Vikija Makdonalda (Vicki McDonald), IFLA prezidente, kuras prezidentūras (2023–2025) tēma ir “Kopā stiprāki”.
Šis ir pirmais no diviem tendenču ziņojumiem, kurus IFLA iecerējusi šogad publicēt. Otrais nāks klajā jau pavisam drīz – IFLA Informācijas nākotnes samitā Austrālijā, kas notiks no 30. septembra līdz 3. oktobrim. Gaidāmais ziņojums būs vēsturisks, jo kļūst par jauno pamata ziņojumu, nomainot sākotnējo dokumentu.
Sākotnējais IFLA “Ziņojums par attīstības tendencēm” tika publicēts 2013. gadā un kopš tā laika atjaunināts septiņas reizes (2016., 2017., 2018., 2019., 2021., 2022. un 2023. gadā). Pats pirmais ziņojums ietvēra bibliotēku nākotnes redzējumu, kas tapis ciešā bibliotēku speciālistu sadarbībā ar citu jomu ekspertiem. Ziņojums identificēja piecas globālas tendences, kuras bibliotēkām svarīgas informācijas piekļuves, izglītības, privātuma, pilsoniskās iesaistes un tehnoloģiju aspektā.
Ziņojuma mērķis nav paredzēt nākotni, bet noteikt apstākļus, kas var to ietekmēt. Tādēļ ziņojums nevar būt statiska publikācija, tas tiek veidots kā dinamisks tiešsaistes resurss bibliotēku speciālistiem un satur jaunāko informāciju par globālajām tendencēm, kuras jāņem vērā, dzīvojot un strādājot mainīgajā pasaulē. Plašāka informācija un visi līdzšinējie ziņojuma izdevumi pieejami vietnē trends.ifla.org.
