Gadu šūpolēs

 

 Laika neapturamās straumes atspulgā šogad Salaspils novada bibliotēkas 70 gadi. Atskatoties paveras plūdums, kas nav bijis rāms un vienlīdz līgans. Posmiem akmeņains un krāčains, citviet veldzējoši kluss un mierpilns, tā šūpās veidojusies tradīcijām un allaž jaunām iecerēm un aktivitātēm bagāta kultūras, izglītības un sociālās komunikācijas telpa.

Maijā, kad Salaspilī tradicionāli svin Novada svētkus, bibliotēka savu nozīmīgo gadskārtu atzīmē pasākumu ciklā kopā ar draugiem un atbalstītājiem, lasītājiem, sadarbības partneriem, bijušajiem darbiniekiem un citu bibliotēku kolēģiem.
18.maijā novadpētniecības starpnozaru seminārā „Jaunie, radošie salaspilieši – Latvijas zinātnei un sabiedrībai”, veltītu bibliotēkas jubilejai, apmeklēja vairāk kā 50 Pierīgas reģiona bibliotēku pārstāvji un bibliotēkas draugi. Ar mērķi iepazīt, bibliotēka pirmoreiz kopā bija pulcējusi aktīvos, radošos salaspiliešus. Salaspils novada bibliotēkas vēstures lappusēs klātesošajiem ielūkoties ļāva Mg.sc.soc. Anda Priedīte, kuras viens no uzdevumiem ikdienā ir papildināt un apkopot analītisko informāciju Pierīgas novadu bibliotēku kopkatalogā. Ar kodolīgu, interesantām faktu niansēm piepildītu lasījumu par A.Upīša privāto grāmatu kolekciju, auditoriju aizrāva filoloģijas maģistrs, A.Upīša personības un daiļrades pētnieks Arnis Koroševskis. Grāmatas „Padomju Latvija 1918-1919” autors, Dr.hist. Jānis Šiliņš sniedza ziņojumu par sarežģītu laika nogriezni Latvijas vēsturē: no 1939.gada nogales līdz 1940.gada augustam un Armijas 22.darbnīcas darbību Salaspilī. Savukārt LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents, grāmatas „Atmiņu Daugava” līdzautors Dr.hist. Mārtiņš Mintaurs auditoriju veda pa novada vēstures pētīšanas ceļiem, akcentējot novadpētniecības būtību, nozīmi un bibliotēkas funkcijas novada vēstures izzināšanā un publicētās informācijas apzināšanā un saglabāšanā. Izpētījusi zirgu krāsas, to apzīmējumus latviešu valodā un apkopotās ziņas publicējusi grāmatā „Zirga pase”, par savu lielāko aizraušanos – zirgiem, semināra turpinājumā stāstīja LU Baltu filoloģijas maģistrante Inese Tone. Izskaņā dolēniete LU Sociālo zinātņu fakultātes docente Dr.sc.comm. Aiga Grēniņa īsu brīdi kavējusies atmiņās par pirmajām sajūtām bibliotēkas lasītājas lomā vēl bērnībā, pievērsās raitam, koncentrētam stāstījumam par lasīšanas tendencēm un bibliotēkas izaicinājumiem mūsdienās.
Par katru no jaunajiem, radošajiem pētniekiem - ekspertiem savā jomā - runā viņu darbi, aizrautība, mērķtiecība, līdz šim sasniegtais un seminārā izskanējusī atzīšanās (apziņa), ka nezināmā un apgūstamā vēl ir daudz. Kā ieskatu jauno pētnieku darba laukā un paveiktajā bibliotēkā ir iespēja aplūkot zinātnisko publikāciju un grāmatu izstādi, kas atvērta līdz 22.jūnijam.
Bibliotekāri ar patiesu gandarījumu par izdevušos tikšanos, pateicas jaunajiem pētniekiem par atsaucību un dalību seminārā ar interesantiem, aizraujošiem referātiem, vēlot labvēlīgus „laikapstākļus” viņu profesionālajā izaugsmē, īstenojot ieceres un nākotnes plānus. Sanākušo prieks par bibliotēkā (bibliotēkas kolektīva) realizēto zinātnisko, izglītojoši bagātinošo tikšanos, ļauj apgalvot, ka turpmāk tā kļūs par tradīciju, kas sabiedrībai būs iespēja tuvplānā iepazīt jaunos novadniekus, kuri „veicina vārīšanos” un joprojām apliecina, ka Salaspils ir zinātnes un zinātnieku pilsēta.
Pēc nedēļas - 25.maijā - saules un saviļņojošu emociju karsētā gaisotnē laiks sarīkojumam k/n Rīgava. Tur bibliotēkas draugi, Goda salaspilieši, sadarbības partneri un citu bibliotēku kolēģi, bijušie darbinieki, čaklākie lasītāji un dāsnākie grāmatu dāvinātāji bija aicināti būt kopā svētkos. Mazajā zālē saviem viesiem bibliotekāri bija sarūpējuši fotoizstādi „Mēs esam”, atklājot savas brīvā laika pavadīšanas nodarbes un bērnības vaibstus. Izstāde aplūkojama bibliotēkas abonementā līdz 22.jūnijam.
            Pēcpusdiena iesākās ar svinīgu, literāri muzikālu stāstu, kurā savīti Salaspils bibliotēkas vēstures liecības, lasītāju raksturojums un paražas, pakalpojumu un tradīciju kopsavilkums un bibliotēkas kolektīva atspulgs gadu gaitā. Kultūras nama lielās zāles mājīgi iekārtotajā lasīšanas stūrītī skanēja Rainis, A.Eglītis, I.Ziedonis, K.Skujenieks, N.Ikstena. Daiļdarbu fragmenti mijās ar mūziķa un komponista Goran Goras izpildītajiem skaņdarbiem, kuru teksti un ritms aizskāra dvēseles stīgas un domām lika sekot meditatīvajam pavedienam. Bibliotēkas direktore Daiga Orbidāne pateicās sadarbības partneriem, bijušajiem darbiniekiem, īpaši atzīmējot ilggadējo darbinieku ieguldījumu, kā arī kolektīvam, kas kopā ar viņu ir šobrīd. Lasītavas vadītāja Maruta Birzniece, sistēmbibliotekāre Inita Vilcāne un bibliotēkas direktore Daiga Orbidāne saņēma Kultūras ministrijas Atzinības rakstu, bet Bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inita Siņica un Dienvidu filiālbibliotēkas vadītāja Dace Mosāne – Pateicības rakstu. Tos pasniedza KM Bibliotēku un arhīvu nodaļas vadītājs Jānis Turlajs un vecākā referente Linda Langenfelde.
Svinīgajai daļai tuvojoties izskaņai, rindā kārtojās sveicēji. Vāzes ar ūdeni uz skatuves trepītēm gaidīja savu piepildījumu. Vēlējumu kamolītis ritēja raiti, dzīpars veidojās spilgts un krāsains. Tajā labos vārdus sēja Salaspils novada mērs Raimonds Čudrs, kurš bibliotēkas kolektīvam dāvāja divas simboliskas veltes, kas turpmāk radīs vietu bibliotēkas novadpētniecības lasītavā un daiļliteratūras plauktā. Viena no tām - vēsturiska fotogrāfija, kurā trīs vīri laivā uz Daugavas pie Salaspils ap 1912.gadu. Tā nu jau kļuvusi par Salaspils zīmolu. Priekšsēdētāja otra dāvana bija pārizdots Umberto Eko romāns „Rozes vārds”. Savs vārds bija sakāms arī Salaspils pašvaldības iestāžu pārstāvjiem. Sveicēju pulkā arī LNB Attīstības departamenta direktors, divu meitu tētis salaspilietis Uldis Zariņš, kurš apmeklē Dienvidu filiālbibliotēku. Viņš atveda sveicienu arī no Latvijas Bibliotekāru biedrības un priekšsēdētājas Kristīnes Pabērzas, kura apsveikumā ierakstījusi Henrija Nouvena atziņu: „Tikai devīgi sniegdami no mūsu zināšanu akas, atklājam, cik dziļa tā ir.” Tālāk sekoja Bibliotēku informācijas sistēmas ALISE pārstāves Sarmītes Pogules, reģionu galveno bibliotēku direktoru, Pierīgas reģiona bibliotēku Konsultatīvās padomes locekļu apsveikumi. Visbeidzot – pateicību bibliotekāriem par darbu izteica lasītāji un direktore saņēma ziedus no bijušajiem darbiniekiem. Ziedi ceļoja no sveicēju rokām veldzēties vāzēs, labie vārdi un vēlējumi sasniedza bibliotēkas kolektīva sirdis, raisot smaidu un prieka asaras.
Sarīkojums, saules un liega vēja lutināts, turpinājās k/n Rīgava Mūzikas un mākslas dārzā, kur viesu un bibliotēkas darbinieku emocionālo pasauli ar latviešu klasiķu dzeju mūzikā piepildīja dienas gaitā uzticīgais mākslinieks Goran Gora un viņa domu biedru duets. „Godkārības gredzens pirkstā spīgo. Tas ir jānovelk un jānosviež. Izģērb savu sirdi nemierīgo, Nomet visu, kas tai plecus spiež!”. Tā vienā no koncerta dziesmām „Labā sirds” ar Imanta Ziedoņa vārdiem aicināja mūziķi.
Salaspils novada bibliotēkas direktore un kolektīvs saka paldies atsaucīgajam k/n Rīgava kolektīvam, īpaši kultūras pasākumu organizatorei Agnesei Reķei un skaņu pults pogu pavēlniekam Kasparam Ruciņam par sadarbību sarīkojuma tapšanā un sekmīgā norisē. Tāpat pateicība fondam „Viegli” un mūziķim Goran Gora ar lielisko domubiedru komandu par sirsnīgo attieksmi un sajūtās silto atmosfēru visas dienas garumā. Paldies par operatīvu un profesionālu klātbūtni aiz fotokameras mūsu IT ekspertam Andrim Jansonam, A/S „Roga-Agro” par svētku torti un saimniecei Ingunai ar komandu par sadarbību.
Atskaites punkts laikā atzīmēts, tāpat kā ieskicēts kārtējais drosmīgais projekts – bibliotēkas garīgā atbalsta, novadnieka, dzejnieka un tulkotāja Knuta Skujenieka daiļrades digitālās kolekcijas izveide. Tikpat svarīga kā bibliotēkas saturs un pakalpojums, ir telpa, kurā dot un saņemt, sākot jau ar apkārtni. Iepriekšējā gadā aizsākta un šogad turpināsies sadarbība ar ainavu arhitekti Daigu Veinbergu, lai sakārtotu bibliotēkas ārtelpu.
Tekstu sagatavoja
bibliotekāre Ilze Zariņa
 

Foto: Andris Jansons, Anda Priedīte